Sveiciens piektdienā!

Jau kādu laiku manu ķermeņa kopšanas plauktu vannasistabā pamazām pārņem eļļas. esmu izdomājusi, ka par visām, kas ir ievērības cienīgas, pastāstīšu pēc kārtas, norādot, manuprāt, optimālāko eļļas pielietošanas veidu. Šodienas varone ir no Londonas pārvestā, Spānijā ražotā Beaute Medittarenea Beauty oil. 
Sākšu ar to, ka ar šo ražotāju iepazīstos pirmo reizi. Konkrēto eļļu ieraudzīju Londonā ar ļoti labu atlaidi (-70%), un iegādājos tās mirdzuma un smaržas savaldzināta. Papētot internetā, Beaute medittarenea, ir samērā maza kompānija, kas savā kosmētikā neizmanto parabēnus, sls, un kosmētikas testēšanu neveic uz dzīvniekiem. Pati kompānija ir samērā izplatīta Spānijā, tiek slavēta par dabisko komponentu lietošanu savos produktos, smukajiem produktu noformējumiem. inovācijām un efektivitāti. Ārpus Spānijas interneta plašumi ir tukši. Ir atsevišķi interneta veikali, kas to pārdod, taču - reti. 

Par pašu eļļu - Ļoti šķidras, zīdainas konsistences, ar daudziem ļoti smalka maluma spīdumiņiem. Iesūcas momentāli , bez smaržas, kas man īpaši patika karstajā vasarā ( un, kas man vasarā nepatika lietojot Nuxe sauso eļļu). Ļoti labi mīkstina ādu, padarot to zīdaini maigu. Šo lietoju pārītī ar St. Moritz tonējošajām putām, eļļu uzklājot ādas tonēšanas beigās, kas redzami pagarināja mākslīgā iedeguma turēšanos un mīkstināja ādu.
Produkta patēriņš -  minimāls. Pēc četru mēnešu lietošanas - iepakojumā ir vēl 3/4 produkta. Starp citu - ļoti patika arī pats retro iepakojums, eļļas uzglabāšanu atvieglo arī tas, ka tā ir iepakota stikla pudelē.
Šobrīd šo eļļu var atrast dažādos interneta veikalos ar atlaidēm, jo uzņēmums maina iepakojumu - no rudens šī ķermeņa eļļa būs jaunā iepakojumā. Ja sanāk atrast labu piedāvājumu - iesaku ņemt - nenožēlosiet! :) Ja viss izdosies, tad savus šīs eļļas krājumus plānoju papildināt jau šī mēneša beigās, Barselonā.

Aptuvenā produkta cena- 22-24EUR (bez atlaides)

Sveiki!
Daudzi no Jums zina, ka jau gandrīz gadu audzēju savus dabīgos matus, un esmu aizmirsusi par matu krāsošanu. Papētot bildes gadu atpakaļ, redzams, ka progress ir pamatīgs, taču pašai šķiet, ka mati aug ļoti lēni - visu laiku tiek meklēti līdzekļi, kas ļautu matiem augt ātrāk un kļūt stiprākiem. Tāpēc, kad ar man sazinājās Amway pārstāvji Latvijā un piedāvājā pamēģināt SATINIQUE matu kopšanas sēriju, kas veicina matu augšanu un palīdz pret to izkrišanu, piekritu.
Tātad, mana atsauksme par Amway SATINIQUE matu kopšanas līniju, ko testēju jau mēnesi, un kas sola samazināt matu izkrišanu, veicināt veselāku galvas ādu, un stiprināt matu vispārējo stāvokli. Ražotājs sēriju raksturo šādi :
SATINIQUE™ markas šampūni un balzāmi attīra un baro normālus, sausus un taukainus matus. Palīdz atbrīvoties no blaugznām un matu ieveidošanas produktu atlikumiem. Speciāli ārstnieciskie produkti baro galvas ādu, atjauno krāsoto matu spīdumu, kā arī pasargā matus no augstas temperatūras iedarbības.
Sērijā ietilpst 3 līdzekļi - šampūns, balzāms un toniks galvas ādai.
Šampūns, kas kavē matu izkrišanu - Sastāvā ir zīdkoka, žeņšeņa un revolucionārais Eclipta alba ekstraksts, kas tika izmantots vēl senajā Indijā, ajurvēdas medicīnā - veicinot matu ātrāku augšanu, mazāku izkrišanu un vispārējā stāvokļa uzlabošanos. Šampūns ir ekonomiskākais, kas ir lietots - pietiek ar lazdu rieksta izmēra pikucīti, lai izmazgātu visus matus, kas man ir jau gandrīz līdz lāpstiņām. Produkts ļoti labi putojas. Ražotājs iesaka šampūnu iemasēt matu saknēs- tieši tā tiek aktivizētas sastāvdaļas, kas kavē matu izkrišanu un stiprina matu sīpolus. Produkts smaržo ļoti neuzkrītoši - mazliet pēc citrusiem, mazliet salonīgi. Matos smarža ilgi nesaglabājas. Man ļoti patika, ka pēc šampūna lietošanas mati un galvas āda izskatījās dziļi attīrīti, nebija nekādas taukainās plēvītes, vai sajūtas, ka mati nav līdz galam tīri.
Kondicionieris, kas stiprina trauslu, novājinātu matu lūšanu - Uzmanības vērts līdzeklis, ja ir trausli, plāni, smalki vai novājināti mati. Sastāvā ir tās pašas aktīvās vielas, kas šampūnā. Pēc konsistences biezs produkts, ko viegli izlīdzināt matu galos. Turēju produktu vien pāris minūtes, taču efekts matu galos bija jūtams - tie kļuva gludāki, zīdaināki un ne tik spuraini. Es teiktu, ka šis līdzeklis neaizvietos pilnvērtīgu, barojošu matu masku, taču būs labs palīgs aizņemtās ikdienas matu kopšanā, kad matiem ir jāizskatās labi īsā laika periodā. 
Toniks galvas ādai -  Ražotājs sola, ka toniks stimulēs matu kuplumu un mazinās matu izkrišanu, kā arī rūpēsies par galvas ādas mitruma līmeni un labsajūtu. Man pašai matu izkrišanas problēma nav aktuāla. Daudz aktuālāka ir matu augšanas problēma. Ceru, ka šis toniks ilgtermiņā sniegs gaidāmos rezultātus. Pagaidām varu vien piebilst, ka toniks vispār nenoslogo matus, patīkami mitrina galvas ādu un smaržo ļoti atsvaidzinoši - pēc citrusaugļiem. Sastāvā ir arī šiso, sabapalmas, zaļā rooibos ekstrakts un lakricas ekstrakts. Pēdējais tiek izmantots daudzos šampūnos un balzāmos, lai stimulētu matu sakņu sīpoliņus un stiprinātu tos.
Tekstūru veidojošais, matētais matu vasks - Šo produktu man piedāvāja izmēģināt kā bonusu, tā kā ikdienā bieži veidoju matus ne tikai līgavām, kam vasks nav īpaši aktuāls, bet arī līgavaiņiem - piekritu. Produkts ir biezas, zīdainas konsistences. Matos veido matētu, viegli kontrolējamu tekstūru, ko var arī sabužināt, vai pieglaust pēc vajadzības. Ja ir vajadzība pēc matu sakārtojuma, kas ir nemainīgs visu dienu, līdzekli ieteiktu fiksēt ar matu laku. Taču man pašai dikti patīk tieši produkta pielāgošanās spēja - tas nav kokains, ar to ir viegli "spēlēties". Te ir arī guest review -  atsauksme no mana vīrieša, kas šo matu vasku lieto ikdienā apmēram  mēnesi : "Matu vaska aromāts atgādina svaigu ābolu un lapu smaržu, nepieciešams maz un efekts ir ilglaicīgs. Mati nepaliek no tā ātrāk taukaini vai netīri. Vasks nesadala matus šķipsnās, nesaķepina -  kā to dara, piemēram, matu fiksācijas putas vai matu želeja. Matu vasks nav smags, un mati neizskatās kokaini. Patīk matētais efekts"


Īsumā- ar produktu kvalitāti esmu apmierināta. Man, personīgi, piesaistīja to inovatīvais sastāvs. es neteiktu, ka tie ir ekskluzīvi matu kopšanas līdzekļi, taču savu primāro darbiņu - matu attīrīšana, tonizēšana un mitrināšana- padara ļoti labi.
Produktus var iegādāties no Amway pārstāvjiem Latvijā ( www.amway-latvia.com)
Cenas: Šampūns - 13.50EUR/ Kondicionieris: 14,25EUR/ Tonikam : 50,20EUR/Matu vaskam:17.90EUR

* Produktus apskatam piedāvāja Amway zīmola pārstāvji Latvijā.

Apjausma, ka Gruzija sauc pie manis atnāca jau kādu laiku atpakaļ, taču, tā kā kabatā jau bija biļetes uz citām valstīm, šis brauciens tika atlikts. Atlikts ilgi, atlikts cītīgi, atlikts bez īstenošanas plāna - līdz ieraudzīju ļoti labu piedāvājumu lidojumam uz Kutaisi. Ceļojums tika saplānots pāris nedēļu laikā. Saplānots nosacīti, jo Gruzija nav tā valsts, kur pieturēties pie dzelžainā režīma, grafikiem un plānošanas. Gruziju katrs redz savām acīm, ne velti gruzīņi saka, ka Gruzija pie katra atnāk savādāka - ar savām atziņām, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem - nav divu vienādu ceļojumu.
Maršrutu iezīmējām samērā klasisku ( Kutaisi - Batumi- Tbilisi-Mtshketa- Uplikstikhe- Kazbegi- Kutaisi), taču tādu, kas ļautu apskatīt dažādus valsts reģionus - gan peldēties, gan kāpt kalnos, gan izbaudīt galvaspilsētas jaukumus, gan industriālo pilsētu kultūras pusi. Gribas vien piebilst, ka man ļoti nepatīk izmantot tūristu tūres, ekskursijas, takšus, privātos gidus un citas tūristu privilēģijas. Jebkurā braucienā, kurā braucu cenšos maksimāli iepazīties ar vietējo dzīvesstilu, dzīvojot ģimenes hosteļos, iepērkoties vietējo tirgū, dzerot vietējos vīnus un pārvietojoties ar lētāko iespējamo sabiedrisko transportu...pa visu valsti. Un šis būs mans bloga visu laiku garākais posts.
Batumi
Pērle melnās jūras krastā. Spilgta, tropiska, skaļa, silta, komerciāla un tūristiska. Gruzīņi saka, ka Batumi, lai arī atrodas Gruzijas teritorijā, tomēr nav Gruzija. Pilsēta gruzīņu dzīves ritmam ir pārāk moderna, strauji attīstās ( paldies ieguldījumiem no AAE), un te dzīvo vismazāk valsts pilsoņu. Tieši uz šo pilsētu, par labu darbu un izciliem panākumiem, padomju laikā, deva apmaksātos braucienus strādniekiem un valsts darbiniekiem. Mūsdienu Batumi pilsētai gan ir maz kopīga ar padomju laikiem - visas ēkas tikušas nojauktas, to vietā - modernas stikla metāla konstrukcijas - tai skaitā Radisson un Hilton viesnīcas. Te atrodas arī viena no garākajām piejūras promenādēm - pavisam 8 km, ko mēs vairākas reizes izbraukājām ar īrētiem divriteņiem, kuru atslēgas mums katru reizi izsniedza robots. Naktī pilsēta pārvēršas par gaismu un skaņu šovu- uguņošanas, izgaismotas palmas, skulptūras, dejojošās strūklakas - viss, ko vien sirds var vēlēties un visa par daudz. Šī nebija mana mīļākā Gruzijas pilsēta - dienas tika pavadītas ārpus tūristu gurzmas - vienā no pasaulē lielākajiem botāniskajiem dārziem, ar ziedošām magnolijām, pamestu, art deco stilā celtu dzelzceļa staciju, kuras sliedes iestiepjas tropiskajos mežos, vai arī draudzējoties ar vietējā zivju tirgus zvejniekiem, kuriem bija, līdz šim garšīgākās, no ēstajām mīdijām. Naktis tika pavadītas akmeņainajā pludmalē, dzerot gruzīņu melno vīnu un brīnoties, ka debesis Gruzijā ir tik zemu. Ne velti šo uzskata arī par Gruzijas mīlestības pilsētu, kurā ir visskaistākie saulrieti.











Tbilisi
Nodzīvojām Tbilisi 4 dienas, kas pagāja kā viena stunda. Dzīve pilsētā, lai arī tā ir galvaspilsēta, rit ļoti harmoniski, nepiespiesti, ar humora pieskaņu. Parkos joprojām tiek spēlēta dambrete un šahs, uz ielu stūriem pārdod saulespuķu sēkliņas un mājas vīna pieclitrenes. Uz veciem koka mežģīņu balkoniem tiek žāvēta veļa  - gruzīņi uz šo naski - nobrīnījos, kā vienā mājā var būt tik daudz drēbju, gultsveļas un citu mazgāšanai paredzēto lietu - drēbes te tiek mazgātas katru dienu - labs iemesls paklačoties ar kaimiņiem, apspriest jaunumus un ziņas. Pa ielām brauc žigulīši un volgas, blakus lepnām Eiropas līmeņa bāriem ar modernām chillout zonām un gaisa mitrinātajiem ir vietējo ēstuves - kur tante pie kases skaita šaslika porcijas ar skaitīkļiem, visi sēž pie blakus galdiem, spēlē nardus un šahu, pīpē tabaku, sauc tostus un nāk iepazīties. Vakaros tusiņš pārceļas uz publiskajām sēra pirtīm. Saka, ka šeit mazgāties braucis pat krievu cars Aleksandrs. Pirtis atrodas zem zemes, kopā ar sēra ūdens baseiniem, kas pirmās minūtes liek domāt, ka esi nonāci puvušu olu pārstrādes cehā. Temperatūra baseinos +40C. Kad karstumu vairs nevar paciest - ierodas omulīgs gruzīņu onkulis Aleksis, kas visus mazgā, jokojas un skrubē ar zāļu švammēm. Viņš sēra pirtīs to dara jau 30 gadus.
Man Tbilisi bija sajūtu pilsēta, kurā sapratu, ka Gruzijas galvenā vērtība ir cilvēki. Atvērti, godīgi (ne reizi netikām mānīti, cerot iegūt labumu sev), atsaucīgi un gaiši. Kas ciena dažādo, ciena tradīcijas, ciena to, kas viņiem dzīvē ir, ciena viens otru un atbraucējus. Atstājot vietejā ēstuvē savu dārgo foto kameru, īpašnieks skrēja mums pakaļ 3 kvartālus, lai to atdotu.



















Mtskheta
Viena no vecākajām Gruzijas pilsētām, kurā atrodas 4. gs celts klosteris, no kura paveras bilde esošais skats. Skats par kuru rakstīja Ļermontovs- divas upes kā divas māsas... Pilsēta sagaidīja mūs ar neciešamu karstumu, izglāba autobusu pieturā satiktais onkulis, Dāvids, kas piedāvājās uzvest 6km klostera kalnā, lai izbaudītu skatu. Izrādījās, ka gruzīņu tradīcijas paredz pirms iešanas baznīcā, iedzert vīnu. Tā kā vīns mums līdzi nebija, bet, pēc Dāvida teiktā, tradīcijas jāievēro -  no sēdekļa apakšas tiek izvilkts vīns un govs rags, lai tradīcijas tiktu ievērotas.No Dāvida uzzinam arī to, ka viņam ir 60 gadi, 4 dēli, vecākajam ir 40 gadi, jaunākajam - 3, dienā vidējais gruzīnis izdzer 2-3 litrus vīna, pa radio Gruzijā dzied dziesmas tikai par 3 lietām - sievietēm, mīlestību un...nu, protams, vīnu. Dolche vita!

Uplikstikhe
No Tbilisi dodamies uz Staļina dzimto pilsētu Gori, kur sēžamies vietējā autobusā un par 20 eiro centiem braucam uz Uplistsikhi - seno, bronzas laikmeta pilsētu, kas izcirsta klintīs, un kas, no 6. - 11. gadsimtam, bija viens no Gruzijas galvenajiem apdzīvotajiem punktiem, kurā dzīvoja 20.000 cilvēku. Autobuss mūs izsēdina vietējā ciemā. Tālāk - 2 kilometru gara pastaiga līdz klintīm pa lietus pielietu ceļu, ko ir labi mēslojušas blakus esošie govju ganāmpulki. Klintis ir labi saglabājušās - pētot upurēšanas vietas, vīna pagrabus, celles un konferenču zāles un metru garas ķirzakas, kas ik pa laikam šķērso ceļu- paiet visa diena, tik labi, ka manas sandales sašķīst. Atgriežoties Gori - vietējā tirgus tante līmē man sandales ar superlīmi un stāsta, ka bijusi Rīgā 1973. gadā, te ir bijusi skaistākā vecpilsēta, garšīgākais krējums un sirdī tīrākie cilvēki.





Kazbegi/ Stepantsminda
Pa Gruzijas militāro ceļu ( skaistako ceļu Gruzijā), 3 stundu laikā nonākam kalnos, 2000 metri virs jūras līmeņa - Stepantsmindā, jeb tautā sauktu par Kazbegi, pateicoties Kazbega kalnam, kā pakājē atrodas ciematiņš. Ceļojums uz šejieni pierāda man divas lietas, ka, lai cik augsti kalni būtu, to virsotnēs vienmēr ganīsies govis, un ka man arī var palikt slikti transportā - līdz šim nekas tāds nebija manīts ne amerikāņu kalniņos, ne citās ekstrēmās izdarībās. Taču, kad 3 stundas, braucot pa serpentīnu, lielā ātrumā, maza mikriņā pret stiklu dauzās ne tikai kameras objektīvs, cenšoties nobildēt elpu aizraujošos skatus, bet arī piere - galapunktā izkāpju zaļa. Nelabumi ātri aizmirstas ieēdot īstu kalnu harčo zupu, un iepazīstoties ar ģimeni pie kuras nakšņosim - ar skatu uz kalnu virsotnēm un 20. gadu klavierēm uz terases, kuras spēlē palikušie lietuviešu tūristi, radot jauku muzikālu fonu govīm, kas atgriežas no ganībām. Kalni te visapkārt, taču plāns ir uzkāpt klosterī, kas atrodas vienā no virsotnēm. Pavisam 6 km. Kāpjot apmaldāmies, noejam krietni vairāk, sastiepjam ceļgalu saites, beigās kalnā rāpjamies četrrāpus, netīri, trīcošiem ceļgaliem un rokām, atpūšoties ik pēc 50 metriem - taču lietu izdarām. Piebildīšu, ka svētceļojumi man dzīvē nav bijusi un savus reliģiskos aspektus ne ar vienu neapspriežu, taču šo uzskatu par savu svētceļojumu - izturības ziņā.











Kutaisi
Šeit uzkavējamies pirms lidojuma mājup. Palikām pie Dāvida, gruzīņa, kas jau 14 gadus dzīvo Barselonā, un krāj antīkās mēbeles un traukus, interesējas par to kā palīdzēt Gruzijai nezaudēt sirsnību, taču ieviest vairāk komerciju, lai cilvēki dzīvotu labāk. Es gan viņam skaidroju, ka ar naudu nāk arī nocietināšanās un problēmas - iespējams komerciālā Gruzija nebūs tik sirsnīga un patiesa, kāda tā ir tagad. Kutaisi ir bijušais Gruzijas industrijas centrs, un to var just joprojām. Ejot pēc brokastu bulciņām, ko cep Dāvida kaimiņš, katru reizi novērojam veikalu, kurā ir ļoti daudz vietējo sieviešu kārtas pārstāvju. Pedējā vienā es, ziņkārības mākta, arī ielūkojos veikalā. Liels gan ir mans pārsteigums, ieraugot veikalā dizaineru kleitas ar nogrieztām birkām, kas tiek ražotas Gruzijā un Turcijā, nestas ārā no brendu šūšanas fabrikām un pārdotas Kutaisi - par lētu naudu. Tā, paradoksāli, tieši Gruzijā, es tieku pie savas pirmās un vienīgās Pradas kleitas.

Es varētu rakstīt ilgi. Šis ir labākais brauciens, kas man ir bijis ( līdz šim esmu bijusi vairāk kā 20 valstīs). Gruzijas galvenā vērtība tomēr ir cilvēki...un kalni ( kā saka paši gruzīņi). Jo tikai kalnos var rasties skaidras, izturīgas un gaišas personības.