Apjausma, ka Gruzija sauc pie manis atnāca jau kādu laiku atpakaļ, taču, tā kā kabatā jau bija biļetes uz citām valstīm, šis brauciens tika atlikts. Atlikts ilgi, atlikts cītīgi, atlikts bez īstenošanas plāna - līdz ieraudzīju ļoti labu piedāvājumu lidojumam uz Kutaisi. Ceļojums tika saplānots pāris nedēļu laikā. Saplānots nosacīti, jo Gruzija nav tā valsts, kur pieturēties pie dzelžainā režīma, grafikiem un plānošanas. Gruziju katrs redz savām acīm, ne velti gruzīņi saka, ka Gruzija pie katra atnāk savādāka - ar savām atziņām, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem - nav divu vienādu ceļojumu.
Maršrutu iezīmējām samērā klasisku ( Kutaisi - Batumi- Tbilisi-Mtshketa- Uplikstikhe- Kazbegi- Kutaisi), taču tādu, kas ļautu apskatīt dažādus valsts reģionus - gan peldēties, gan kāpt kalnos, gan izbaudīt galvaspilsētas jaukumus, gan industriālo pilsētu kultūras pusi. Gribas vien piebilst, ka man ļoti nepatīk izmantot tūristu tūres, ekskursijas, takšus, privātos gidus un citas tūristu privilēģijas. Jebkurā braucienā, kurā braucu cenšos maksimāli iepazīties ar vietējo dzīvesstilu, dzīvojot ģimenes hosteļos, iepērkoties vietējo tirgū, dzerot vietējos vīnus un pārvietojoties ar lētāko iespējamo sabiedrisko transportu...pa visu valsti. Un šis būs mans bloga visu laiku garākais posts.
Batumi
Pērle melnās jūras krastā. Spilgta, tropiska, skaļa, silta, komerciāla un tūristiska. Gruzīņi saka, ka Batumi, lai arī atrodas Gruzijas teritorijā, tomēr nav Gruzija. Pilsēta gruzīņu dzīves ritmam ir pārāk moderna, strauji attīstās ( paldies ieguldījumiem no AAE), un te dzīvo vismazāk valsts pilsoņu. Tieši uz šo pilsētu, par labu darbu un izciliem panākumiem, padomju laikā, deva apmaksātos braucienus strādniekiem un valsts darbiniekiem. Mūsdienu Batumi pilsētai gan ir maz kopīga ar padomju laikiem - visas ēkas tikušas nojauktas, to vietā - modernas stikla metāla konstrukcijas - tai skaitā Radisson un Hilton viesnīcas. Te atrodas arī viena no garākajām piejūras promenādēm - pavisam 8 km, ko mēs vairākas reizes izbraukājām ar īrētiem divriteņiem, kuru atslēgas mums katru reizi izsniedza robots. Naktī pilsēta pārvēršas par gaismu un skaņu šovu- uguņošanas, izgaismotas palmas, skulptūras, dejojošās strūklakas - viss, ko vien sirds var vēlēties un visa par daudz. Šī nebija mana mīļākā Gruzijas pilsēta - dienas tika pavadītas ārpus tūristu gurzmas - vienā no pasaulē lielākajiem botāniskajiem dārziem, ar ziedošām magnolijām, pamestu, art deco stilā celtu dzelzceļa staciju, kuras sliedes iestiepjas tropiskajos mežos, vai arī draudzējoties ar vietējā zivju tirgus zvejniekiem, kuriem bija, līdz šim garšīgākās, no ēstajām mīdijām. Naktis tika pavadītas akmeņainajā pludmalē, dzerot gruzīņu melno vīnu un brīnoties, ka debesis Gruzijā ir tik zemu. Ne velti šo uzskata arī par Gruzijas mīlestības pilsētu, kurā ir visskaistākie saulrieti.











Tbilisi
Nodzīvojām Tbilisi 4 dienas, kas pagāja kā viena stunda. Dzīve pilsētā, lai arī tā ir galvaspilsēta, rit ļoti harmoniski, nepiespiesti, ar humora pieskaņu. Parkos joprojām tiek spēlēta dambrete un šahs, uz ielu stūriem pārdod saulespuķu sēkliņas un mājas vīna pieclitrenes. Uz veciem koka mežģīņu balkoniem tiek žāvēta veļa  - gruzīņi uz šo naski - nobrīnījos, kā vienā mājā var būt tik daudz drēbju, gultsveļas un citu mazgāšanai paredzēto lietu - drēbes te tiek mazgātas katru dienu - labs iemesls paklačoties ar kaimiņiem, apspriest jaunumus un ziņas. Pa ielām brauc žigulīši un volgas, blakus lepnām Eiropas līmeņa bāriem ar modernām chillout zonām un gaisa mitrinātajiem ir vietējo ēstuves - kur tante pie kases skaita šaslika porcijas ar skaitīkļiem, visi sēž pie blakus galdiem, spēlē nardus un šahu, pīpē tabaku, sauc tostus un nāk iepazīties. Vakaros tusiņš pārceļas uz publiskajām sēra pirtīm. Saka, ka šeit mazgāties braucis pat krievu cars Aleksandrs. Pirtis atrodas zem zemes, kopā ar sēra ūdens baseiniem, kas pirmās minūtes liek domāt, ka esi nonāci puvušu olu pārstrādes cehā. Temperatūra baseinos +40C. Kad karstumu vairs nevar paciest - ierodas omulīgs gruzīņu onkulis Aleksis, kas visus mazgā, jokojas un skrubē ar zāļu švammēm. Viņš sēra pirtīs to dara jau 30 gadus.
Man Tbilisi bija sajūtu pilsēta, kurā sapratu, ka Gruzijas galvenā vērtība ir cilvēki. Atvērti, godīgi (ne reizi netikām mānīti, cerot iegūt labumu sev), atsaucīgi un gaiši. Kas ciena dažādo, ciena tradīcijas, ciena to, kas viņiem dzīvē ir, ciena viens otru un atbraucējus. Atstājot vietejā ēstuvē savu dārgo foto kameru, īpašnieks skrēja mums pakaļ 3 kvartālus, lai to atdotu.



















Mtskheta
Viena no vecākajām Gruzijas pilsētām, kurā atrodas 4. gs celts klosteris, no kura paveras bilde esošais skats. Skats par kuru rakstīja Ļermontovs- divas upes kā divas māsas... Pilsēta sagaidīja mūs ar neciešamu karstumu, izglāba autobusu pieturā satiktais onkulis, Dāvids, kas piedāvājās uzvest 6km klostera kalnā, lai izbaudītu skatu. Izrādījās, ka gruzīņu tradīcijas paredz pirms iešanas baznīcā, iedzert vīnu. Tā kā vīns mums līdzi nebija, bet, pēc Dāvida teiktā, tradīcijas jāievēro -  no sēdekļa apakšas tiek izvilkts vīns un govs rags, lai tradīcijas tiktu ievērotas.No Dāvida uzzinam arī to, ka viņam ir 60 gadi, 4 dēli, vecākajam ir 40 gadi, jaunākajam - 3, dienā vidējais gruzīnis izdzer 2-3 litrus vīna, pa radio Gruzijā dzied dziesmas tikai par 3 lietām - sievietēm, mīlestību un...nu, protams, vīnu. Dolche vita!

Uplikstikhe
No Tbilisi dodamies uz Staļina dzimto pilsētu Gori, kur sēžamies vietējā autobusā un par 20 eiro centiem braucam uz Uplistsikhi - seno, bronzas laikmeta pilsētu, kas izcirsta klintīs, un kas, no 6. - 11. gadsimtam, bija viens no Gruzijas galvenajiem apdzīvotajiem punktiem, kurā dzīvoja 20.000 cilvēku. Autobuss mūs izsēdina vietējā ciemā. Tālāk - 2 kilometru gara pastaiga līdz klintīm pa lietus pielietu ceļu, ko ir labi mēslojušas blakus esošie govju ganāmpulki. Klintis ir labi saglabājušās - pētot upurēšanas vietas, vīna pagrabus, celles un konferenču zāles un metru garas ķirzakas, kas ik pa laikam šķērso ceļu- paiet visa diena, tik labi, ka manas sandales sašķīst. Atgriežoties Gori - vietējā tirgus tante līmē man sandales ar superlīmi un stāsta, ka bijusi Rīgā 1973. gadā, te ir bijusi skaistākā vecpilsēta, garšīgākais krējums un sirdī tīrākie cilvēki.





Kazbegi/ Stepantsminda
Pa Gruzijas militāro ceļu ( skaistako ceļu Gruzijā), 3 stundu laikā nonākam kalnos, 2000 metri virs jūras līmeņa - Stepantsmindā, jeb tautā sauktu par Kazbegi, pateicoties Kazbega kalnam, kā pakājē atrodas ciematiņš. Ceļojums uz šejieni pierāda man divas lietas, ka, lai cik augsti kalni būtu, to virsotnēs vienmēr ganīsies govis, un ka man arī var palikt slikti transportā - līdz šim nekas tāds nebija manīts ne amerikāņu kalniņos, ne citās ekstrēmās izdarībās. Taču, kad 3 stundas, braucot pa serpentīnu, lielā ātrumā, maza mikriņā pret stiklu dauzās ne tikai kameras objektīvs, cenšoties nobildēt elpu aizraujošos skatus, bet arī piere - galapunktā izkāpju zaļa. Nelabumi ātri aizmirstas ieēdot īstu kalnu harčo zupu, un iepazīstoties ar ģimeni pie kuras nakšņosim - ar skatu uz kalnu virsotnēm un 20. gadu klavierēm uz terases, kuras spēlē palikušie lietuviešu tūristi, radot jauku muzikālu fonu govīm, kas atgriežas no ganībām. Kalni te visapkārt, taču plāns ir uzkāpt klosterī, kas atrodas vienā no virsotnēm. Pavisam 6 km. Kāpjot apmaldāmies, noejam krietni vairāk, sastiepjam ceļgalu saites, beigās kalnā rāpjamies četrrāpus, netīri, trīcošiem ceļgaliem un rokām, atpūšoties ik pēc 50 metriem - taču lietu izdarām. Piebildīšu, ka svētceļojumi man dzīvē nav bijusi un savus reliģiskos aspektus ne ar vienu neapspriežu, taču šo uzskatu par savu svētceļojumu - izturības ziņā.











Kutaisi
Šeit uzkavējamies pirms lidojuma mājup. Palikām pie Dāvida, gruzīņa, kas jau 14 gadus dzīvo Barselonā, un krāj antīkās mēbeles un traukus, interesējas par to kā palīdzēt Gruzijai nezaudēt sirsnību, taču ieviest vairāk komerciju, lai cilvēki dzīvotu labāk. Es gan viņam skaidroju, ka ar naudu nāk arī nocietināšanās un problēmas - iespējams komerciālā Gruzija nebūs tik sirsnīga un patiesa, kāda tā ir tagad. Kutaisi ir bijušais Gruzijas industrijas centrs, un to var just joprojām. Ejot pēc brokastu bulciņām, ko cep Dāvida kaimiņš, katru reizi novērojam veikalu, kurā ir ļoti daudz vietējo sieviešu kārtas pārstāvju. Pedējā vienā es, ziņkārības mākta, arī ielūkojos veikalā. Liels gan ir mans pārsteigums, ieraugot veikalā dizaineru kleitas ar nogrieztām birkām, kas tiek ražotas Gruzijā un Turcijā, nestas ārā no brendu šūšanas fabrikām un pārdotas Kutaisi - par lētu naudu. Tā, paradoksāli, tieši Gruzijā, es tieku pie savas pirmās un vienīgās Pradas kleitas.

Es varētu rakstīt ilgi. Šis ir labākais brauciens, kas man ir bijis ( līdz šim esmu bijusi vairāk kā 20 valstīs). Gruzijas galvenā vērtība tomēr ir cilvēki...un kalni ( kā saka paši gruzīņi). Jo tikai kalnos var rasties skaidras, izturīgas un gaišas personības.

Jau rakstīju, ka savā blogā esmu nolēmusi atklāt jaunu sadaļu, kurā pievērsties pašmāju ražotajiem un izlolotajiem produktiem. Šis ir otrais raksts no sērijas.
Madaras dušas želejas, jeb Madaras ķermeņa ziepes, kā tās sauc ražotājs, pie manis nonāca jau labu laiku atpakaļ.
Dušas želejas man vispār nav kulta produktu statusā -  agrāk pievienojos tiem, kas saka, ka viss, kas no sejas/ ķermeņa tiek noskalots izlietnē vai dušā - nav tas svarīgākais. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš produktiem, ko uz ķermeņa/ sejas atstājam. Šīs dušas želejas man lika pārdomāt savu teoriju
Madara atsvaidzinošās ziepes ar Ziemeļu piparmētru - Īsts glābiņš karstajā laikā - atsvaidzina, tonizē un atvēsina sakarsušo ķermeni un prātu. Sastāvā ir Ziemeļu piparmētru ēteriskā eļļa, aļģu ekstrakts, Damaskas roze un piparmētru ekstrakts. Smaržo pēc vasaras pirts laukos - atspirdzinoši, svaigi un enerģiski, pēc meža pļavām un vasaras rītiem. Katra mazgāšanās ir kā aromterapijas tūre. Ādu attīra dziļi un rūpīgi, bet ļoti maigi. Lai arī produkta smarža nav stipra, un uz ķermeņa neturas ilgi - pēc dušas tā joprojām ir jūtama. Ļoti līdzīgas atmiņas man saistās ar ādu pēc melnās pirts, kur tradicionāli tika lietotas bērzu slotas un piparmētru uzlējums - ķermeņa un matu skalošanai. Vēl varu piebilst, ka šīs ķermeņa ziepes patīk pilnīgi visiem vīrieškārtas pārstāvjiem, bez izņēmuma - to atsvaidzinošo, atvēsinošo īpašību dēļ.
Madara tonizējošās ziepes -  Vēl viena vasaras dušas želeja - ar cidoniju ēterisko eļļu un rozes ekstraktu. Šīs ķermeņa ziepes nav tik spēcīgi smaržojošas kā piparmētru, bet vairāk gan vasarīgi, neuzbāzīgi attīrošas. Smaržo skābeni saldi, mazliet citrusīgi - pēc vasarīgiem desertiem, atspirdzinošiem sulas dzērieniem un svaigām cidonijām. Ādu attīra un tonizē, pēc šī produkta man neprasās nekādas ķermeņa eļļas vai sviesti.
Vēl varu minēt, cik ļoti patīk šo abu ķermeņa ziepju noformējums - askētisks, taču rūpīgi pārdomāts. Acis priecē vien šo pudelīšu atrašanās vannas istabā. Turklāt, pats iepakojums veidots no 100% pārstrādātas plastmasas, kas mūsu " eko - šmeko" laikmetā arī nav mazsvarīgi :)

Sveiciens piektdienā!

Tā kā jau labu laiku nebiju neko lietojusi no The Bodyshop produktiem, lai arī studiju laikos, sen atpakaļ, biju to uzticīga fane, interneta plašumos ieraugot lielo UK Bodyshop ikgadējo izpārdošanu - nevarēju noturēties.
Balstoties uz labajām atmiņām - paņēmu dušas želejas un ķermeņa atsvaidzinātāju. Grozā iekrita arī limitētās kolekcijas melleņu ķermeņa sviests.
Bodyshop dušas želejas man vienmēr patikušas sava noformējuma dēļ. Spilgtas, krāsainas, spēcīgi smaržojošas - kā radītas vasarai, kad gribas izbaudīt visas vasaras smaržas un garšas.
No kreisās- melleņu, satsumas un rozā greipfrūta dušas želejas - atkārtoti lietojot šīs dušas želejas pēc tik ilga pārtraukuma, biju pārsteigta par to maigumu. Produkts nesatur ziepes, taču satur eļļas un augļu ekstraktus. Lietojas ļoti ekonomiski, veido daudz putas un labi mitrina ādu. Pēc šo dušas želeju lietošanas man karstā laikā neprasās nekādi papildus ķermeņa mitrinātāji. Bildē varat redzēt manu produktu nolietojumu 3 nedēļu laikā, lietojot dušas želejas pamīšus.
Atsevišķi gribas pieminēt augļu smaržas. Jau no agrākiem laikiem zināju, ka mans mīļākā Bodyshop līnija ir ar greipfrūta aromātu. Nekas nav mainījies. Greipfrūts smaržo visdabiskāk, spēcīgāk, spirgtāk un atsvaidzinošāk. Tieši tas, kas vajadzīgs saulainos vasaras rītos. Savukārt, satsuma dušas želeju īpaši ir iemīļojis vīrietis. Tā smaržo pēc bērnības dienu apelsīnu konfektēm - saldi, medaini, piesātināti un mazliet uzbāzīgi. Visneitrālākā un ķīmiskākā ( balstoties uz smaržu), likās melleņu dušas želeja. Es nejūtu smaržas saistību ar mellenēm - smaržo mierīgi, saldeni un neitrāli.

Sveikas!

Ar šo rakstu vēlos sev blogā ieviest jaunu sadaļu, kurā pievērsīšos pašmāju ražoto produktu testēšanai. Tādi man ir iekrājušies daudz, un ar to darbību, ietekmi uz ādu un matiem, kā arī kvalitāti, biju patīkami pārsteigta.
Šīsdienas varone ir Dzintars antioksidantu barojošā maska ( krāsotiem matiem)- 150 ml. 
Esmu pamanījusi, ka ir produkti, kas aktīvi apgrozās blogeru, vizāžistu un frizieru vidū, un ir produkti, ko lieto cilvēki, kas ne ar vienu no iepriekšminētajām jomām nav saistīti, taču gadu gaitā ir atraduši savus ideālos produktus un ieteikuši tos citiem - no sirds un bez liekas reklāmas. Šī maska ir tieši šāds gadījums. Kad man viņu ieteica paziņa, izrādījās, ka par maskas burvīgo iedarbību un lielo lietotāju skaitu nebiju neko dzirdējusi. Taču lietojot jau otro produkta iepakojumu, nevaru nepiekrist, ka produkts ir patiešām uzmanības vērts.
Dzintars antioksidantu barojošā maskas sastāvā kā galvenais komponents ir Austrālijas koka eļļa, kam piemīt reģenerējoša iedarbība, kā arī matu aizsargfunkcijas palielināšana, samazinot kaitīgo mikroorganismu aktivitāti. Austrālijas koka eļļa šajā produktā ir arī aktīvs " novadītājs"  - tā šķīdina citus šīs maskas komponentus, un palīdz tiem labāk iedarboties uz matiem un galvas ādu.
No citiem aktīvajiem komponentiem ( kopsummā tādi ir 11), gribas izcelt:
Vīnogu kauliņu eļļa - palīdz veidoties kolagēnam un elastānam, mīkstina matus.
Alvejas ekstrakts - mīkstinoša, mitrinoša un antibakteriāla iedarbība.
Vitamīns E - pagarina matu mūža ilgumu, baro matu saknes, veicina matu augšanu.
Žeņšeņa ekstrakts - satur C un D grupas vitamīnus, minerālvielas, nostiprina matus un kavē to izkrišanu.
Lecitīns - ātri atjauno matu struktūru, padara tos mīkstus, piešķir spīdumu.
Amodimetikons - atvieglo matu ķemmēšanu, veido ap matu aizsargplēvīti, salipina sašķēlušos galus, padara matus gludus un spīdīgus.
Pienskābe - stimulē šūnu atjaunošanās procesus un matu " elpošanu".
Produkta sastāvā ir ietvertas arī antibakteriālās, kondicionējošās un antistatiskās komponentes.
Šo masku lietoju matu balzāma vietā, 3 reizes nedēļā, matus mazgājot. Pirmais, kas piesaista produktu lietojot, ir smarža. Smaržo pēc svaigi pļautas zāles, tējas koka eļļas, pavasara un, mazliet, bērnības. Maskas konsistence ir diezgan šķidra, tieši tāpēc ražotājs to iesaka likt ar dvieli nosusinātos matos un ļaut tai iedarboties 5-10 minūtes. Es masku lietoju dušā, ieliekot no ūdens atspiestos matu galos un savijot matus augstā copē - tā produkts netek.
Lietojot šo produktu 2 mēnešus, varu teikt, ka tas ir ļoti jūtami izārstējis manus šķeltos matu galus, padarījis matus veselīgākus un spīdīgākus. Uzreiz pēc mazgāšanas - mati ir gludi un viegli ķemmējami. To var apstiprināt arī mana friziere, kas ilgi prasīja - kādus matu kopšanas līdzekļus es lietoju. Arī maskas efekts ir ilglaicīgs, nav tā, ka efekts pazūd, izlaižot kādu produkta lietošanas reizi.
Īsāk sakot, šis ir mans pēdējā laika lielākais atklājums un favorīts matu kopšanā, ko iesaku izmēģināt visiem, arī tiem, kas matus nekrāso.
Arī cena ir vairāk kā patīkama - "Dzintars" veikalos - 4.91EUR

Sveiciens vasarā!

Latvijas vasarā vien nedēļu kā esmu atgriezusies, pirms tam man bija 2 nedēļas Gruzijas vasaras paradīzes- ar siltām naktīm, augstiem kalniem, melno vīnu un pārgatavo ķiršu, arbūzu, meloņu un tkemali mērces kilogramiem.
Iedvesmojoties no ceļojuma, kas bija ļoti aktīvs ( tik aktīvs, ka uzveicu sevi, sastiepu saites, gandrīz nomiru no pārslodzes, taču uzkāpu kalnos -  2170m virs jūras līmeņa), atrādu gandrīz visu savu kosmētikas maka saturu, kas tika paņemts līdzi. Piebildīšu, ka lidojām bez bagāžas, vien ar mugursomām ( max svars katrai - 8 kg). Tādos brīžos saproti, kas patiešām ir nepieciešams, un bez kā var iztikt, piemēram, 3 grima koferi dekoratīvās kosmētikas, vai pilni  plaukti ķermeņa sviestu krājumu, vannasistabā. Tātad par to, kas tika ņemts līdzi:
Garnier Neo dezodorants - Es neesmu smērējamo vai šķidro dezodorantu mīļotāja, ikdienā lietoju tikai pūšamos. Uz šo līdzekli skatījos ar skepsi, ar domu, ka aizsardzība varētu nebūt pietiekoša, bija pat doma nopirkt pūšamu līdzekli uz vietas, taču tam nebija vajadzības. Šis līdzeklis ir mani pārsteidzis ar savu noturību, ērto lietošanu un kompakto izmēru. Tik ļoti iepatikās, ka gandrīz visu izlietoju. Patēriņš produktam neekonomisks, taču tas nemazina produkta burvību.
Roc Hydra + 24hours comfort cream - Šo līdzekli iegādājos īsi pirms brauciena, un patestējot pāris dienas, zināju, ka būs līdzbraucējs. Lieliska, viegla konsistence, kas ātri iesūcas, un netauko sejas ādu ( pat +40 grādos). Labi mitrina, seja izskatās gludāka un svaigāka. Ideāls sabiedrotais sejas ādas kopšanā vasarai.
Planeta organica argāna eļļa - Tā kā tādas izvirtības kā atsevišķs roku/ ķermeņa/ krēms, matu galu/ skropstu/ uzacu serums šajā ceļojumā līdzņemšanai nebija paredzētas, visu aizstāju ar vienu līdzekli. Šī ir mana otrā līdzekļa pudelīte, lietoju to arī ikdienā. Vispār, iesaku ņemt argāna eļļu visos ceļojumos- tā lieliski mitrina arī saulē apdedzinātu un vēja aprautu ādu, atdzīvina matu galiņus un sausus ienadžus. Ar to ir veidotas arī uzacis. Universāls produkts.
L'oreal Nude magique BB krēms - Jau pirms brauciena zināju, ka dekoratīvo kosmētiku lietot gribēšu minimāli. Līdzeklis labi izlīdzināja sejas ādas toni, labi tušējās - neveidojot uz sejas biezu kosmētikas kārtu, un ļaujot ādai elpot. Klājas kā balts krēms, kurā esošie pigmenti, saskaroties ar ādu, plīst un piedod toni. Vienīgais, kas mulsināja - man joprojām liekas, ka produkts mazliet smaržo pēc PVA līmes.
Sejas maskas / Beauty formulas Oxygen mask & Rival de Loop Hydra u.c - Sejas maskas ņemu līdzi pilnīgi visos ceļojumos - tās palīdz ādai ātrāk reģenerēties pēc lidojuma, " savest kārtībā" nogurušu seju, vai mitrināt pēc ilgiem pārgājieniem un pārbraucieniem. Šoreiz ņēmu līdzi mēģināšanai arī skābekļa maskas, kas ir ātras lietošanā, un palīdz labāk attīrīt ādu. Liekot uz sejas un saskaroties ar gaisu, tās pārvēršas gaisīgās putās, un patīkami kņudina ādu, savienojot sevī sejas lutināšanas un attīrīšanas rituālu. Savukārt, mitrinošo masku lietoju atrodoties kalnos, kur āda cieta no retinātā gaisa.
Rival de Loop Exotic Mango mitrās sejas attīrīšanas salvetes- Lieliski noņēma jau pieminēto BB krēmu, nesausināja ādu, un jauki smaržoja pēc mango.
L'oreal Double extension tuša - Konkrētā tuša tika pie vietas somā, jo tā piedod skropstām vērā ņemamu apjomu, un ir viegla noņemšanā. Produkta sastāvā ir vielas, kas saskaroties ar siltu ūdeni, veicina tušas noņemšanu, nākot nost gabaliņiem. Produkts nomazgājas no acīm bez jebkādiem palīglīdzekļiem.
Inglot Under eye concealer - Lai cik minimālistisks nebūtu mans kosmētikas maks - tajā vienmēr būs vieta konsīlerim. Konrētais produkts izskatās ļoti dabīgi, ir ekonomisks lietošanā, labi maskē tumšos lokus un nesaveļas mīmikas krunciņās. Iesaku!
Maybelline Shape eye brow pencil / Soft brown/- Lai izvairītos no uzacu paletes ņemšanas, šo zīmuli nopirku pirms paša brauciena.  Grafīta konsistence ir ļoti mīksta, tāpēc, lai ar to pilnvērtīgi darbotos, jābūt gataviem biežai asināšanai. Man gandrīz viss zīmulis izlietojās 2 nedēļās ( uzacu noformēšana, dažreiz arī starpskropstu līnijas ievilkšana). Vēlreiz diez vai šo pirktu, dikti neekonomisks lietošanā.
Soap&Glory Solar powder bronzeris/konturētajs - Plašāka atsauksme bija šeit. Sevi darbībā pierādīja arī siltajās zemēs, kur vienmēr gribi izskatīties vairāk iededzis, nekā patiesībā esi :)
Tas arī viss. Piebildīšu gan, ka šie nav pilnīgi visi produkti, matu kopšana ( salieta mini pudelītēs), leģendārais Carmex un paraudziņu izlase, kas tika paņemta līdzi un jau izlietota, ir palikusi aizkadrā.

Kas ir tas, bez kā Jūs nevarat iztikt ceļojumos?