Stambula ir pilsēta, kas ievelk nemanot - bez liekiem vārdiem un pompozām rīcībām. Gluži kā daži cilvēki, kuri nav ne paši skaistākie, ne labākie, taču ģeniāli savā šarmā un ekstravagancē, ar to apburot pārējos. Šī bija mana otrā ciemošanās Stambulā. Tā kā tūrisma minimālais plāns tika izpildīts jau pirmajā reizē, šoreiz notika tīrākā dzīves baudīšana un laiskošanās zem lēni iesilstošā Stambulas pavasara ar dziedošām mošejām fonā. Neplānotais ceļojums izdevās dikti šarmants  - sākot ar vietējām pasēdēšanām andregraunda klubos un visu kebabnīcu iemēģināšanu trijos no rīta, beidzot ar metro sistēmas pētīšanu, braucot uz nezināmiem rajoniem un runājot ar nezināmiem, draudzīgiem un patiesiem cilvēkiem. Un visam pāri rotācija starp diviem kontinentiem - Eiropu un Āziju, jo Stambula ir tieši tik kontrastu pilna, cik šie abi kontinenti, uz kuriem pilsēta atrodas,  ir dažādi.











 Un man jau tagad gribas atpakaļ - ne tikai tāpēc, ka tur ir silti, bet tāpēc, ka dikti patiesi un sirsnīgi.